Es nezinu, vai tā ir mana vaina
Ka visa dzīve šķiet kā viena balkona aina
Es nezinu, kas tev ir padomā
Bet manā scenārijā rakstīts savādāk
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Es ticu pasakām ārpus grāmatām
Es nespēju tev dot mieru kāroto
Es nesaprotu šo stāstu melnbalto
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Priekškars veras, gatavojies ķert!
Tu gribi, lai es malā sēžu rāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma
Tu gribi, lai es malā sēžu rāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma
Es rakstu traģēdīju cerībā
Ka uzvarēšu pati sevi derībās
Un turpinu caur bildēm smaidīgām
Es tevi pierunāt uz beigām laimīgām
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Es ticu pasakām ārpus grāmatām
Es nespēju tev dot mieru kāroto
Es nesaprotu šo stāstu melnbalto
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Priekškars veras, gatavojies ķert!
Tu gribi, lai es malā sēžu rāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma
Tu gribi, lai es malā sēžu rāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma